Five Nights at Freddy’s franšīze ir kļuvusi par sinonīmu vārdam “jumpscare”. Gadu gaitā mēs esam slēpušies no Fredija, Bonijas, Čikas un vesela leģiona citu mehānisku mošķu. Katra jaunā spēle cenšas paaugstināt likmes, bet ar laiku pat visbiedējošākais animatroniks kļūst paredzams. Tagad Steel Wool Studios piedāvā Secret of the Mimic – spēli, kas sola mainīt spēles noteikumus, liekot uzsvaru nevis uz to, ko tu redzi, bet gan uz to, ko tu neredzi. Vai ar to pietiks, lai šī kļūtu par sērijas šausminošāko daļu?
Spēles darbība notiek Mareja Kostīmu Muižā – pamestā darbnīcā, kas ir līdz malām piebāzta ar tukšiem animatroniku kostīmiem un detaļām. Atmosfēra ir bieza un klaustrofobiska. Katrā tumšā stūrī slēpjas noslēpums, un katra mirgojoša gaisma liek aizdomāties par draudiem. Taču šoreiz tavs ienaidnieks nav konkrēts animatroniks, kas klīst pa gaiteņiem. Tas ir Mimiks – ļaundabīgs endoskelets, kura galvenā spēja ir iemiesoties jebkurā kostīmā.
Un tieši šeit slēpjas spēles ģenialitāte un potenciāli lielākais bieds. Iedomājies, ka tu ej pa gaiteni, kurā stāv desmitiem šķietami nekustīgu kostīmu. Jebkurš no tiem – tas dīvainais tīģeris, zilonis ar tukšo skatienu vai pat šķietami nevainīgais klauns – varētu būt Mimika slēptuve. Spēle pārvērš savu lielāko spēku – daudzos animatronikus – par savu lielāko biedu. Tu vairs nemeklē vienu konkrētu draudu; tu sāc baidīties no visa apkārtējā. Šī pastāvīgā paranoja ir daudz nogurdinošāka un efektīvāka par jebkuru pēkšņu izlēcienu.
Agrīnie spēles demonstrējumi jau ir parādījuši, cik efektīvi šī mehānika darbojas praksē. Spraigas bēgšanas ainas, kurās spēlētājam jāizvairās no animatronika vārdā Džekijs (Jackie), ir aprakstītas kā neticami spriedzes pilnas un biedējošas. Animācijas ir plūdenas un šausminošas, un pat tad, kad tu cīnies pretī, nodarot bojājumus kostīmam, Mimika oranžās acis, kas spīd no tukšajām acu bedrēm, liek asinīm stingt dzīslās.
Atšķirībā no iepriekšējām spēlēm, kur drauds bija zināms un to varēja izsekot kamerās, Secret of the Mimic liek apšaubīt visu. Tas, kas izskatās pēc nekaitīga vides elementa, nākamajā sekundē var piecelties un tevi vajāt. Šī spēja slēpties acu priekšā un uzbrukt, kad tu to vismazāk gaidi, ir perfekta recepte neaizmirstamiem “jumpscare” momentiem.
Tātad, atbildot uz galveno jautājumu – vai šī ir baisākā FNAF daļa? Lai gan katram šausmu definīcija ir citāda, Secret of the Mimic ir visi nepieciešamie instrumenti, lai tā par tādu kļūtu. Tā atsakās no vecajiem trikiem un piedāvā daudz dziļāku, psiholoģisku teroru, kas balstās uz pastāvīgu nedrošību. Ja izstrādātāji spēs pilnībā izmantot šo potenciālu, tad mūs sagaida ne tikai biedējošākā, bet arī gudrākā sērijas spēle līdz šim.
